Uzkarst, pat salīdzinoši stipri. Pamēģiniet pieskārties diodei! Svarīgi ir tas, ka starp diodi, kas izstaro gaismu, un patērētāja pirkstiem atrodas alumīnija (vai cita metāla) radiators, kurš izkliedē siltumu – tāpēc gaismekļa ķermenis parasti ir silts, nevis karsts. Jāatzīmē, ka diodes, tāpat kā citas gaismas tehnoloģijas, nav ideālas, lai pārvērstu elektrību gaismas viļņos – tieši šos zudumus mēs jūtam siltuma veidā uz radiatora. Tāpat jāuzsver, ka zudumi gaismas diodēm ir mazāki, salīdzinājumā ar citām tehnoloģijām, tāpēc pašreiz gaismas diodes ir uzskatītas par vis efektīvākām.

Nav taisnība. Pareizāk teikt – diožu gaismas avoti – efektivitātes karaļi.

Tehniski, gaismas diožu modulis jau šobrīd laboratorijā spēj dot vairāk kā 200 Lm/W, kas ir pusotru reizi vairāk par pašu labāku pagātnes tehnoloģiju. Diemžēl, lai realizētu energoefektivitāti šobrīd, nepieciešams novērst sekojošas problēmas:

• Aukstā laboratoriskā efektivitāte panākta pie ļoti mazām strāvām. Tas nozīmē, ka ideālam gaismas ķermenim vajadzētu tikt veidotam no liela skaita, bet mazas jaudas diodēm. Sadzīvē tas ir nerentabli - labāk paņemt vienu lielu diodi un lietot to maksimāli atļautā strāvas diapazonā. Šajā gadījumā gaismekļa cena būs mazāka, bet energoefektivitāte svārstīsies 80-100 Lm/W robežās, nevis 200 Lm/W.
• Gaisma no gaismas diožu avota būtībā tiek izstarota plaknē pussfērā. Tas nozīmē, ka gaismas sadalīšanai un novirzīšanai nepieciešamas lēcas/reflektori. Šeit var parādīties energoefektivitātes zudumi – optika un reflektori var absorbēt gaismu līdz pat 50 %. Turpretim, gaismas avota punktotība rada vēl vienu problēmu – skatoties uz punktveida gaismas avotu, cilvēka acis tiek pakļautas nepatīkamai pārslodzei (līdzīgi, kā skatīties uz sauli bez saulesbrillēm). Tieši tāpēc gaismas diožu moduļus bieži slēpj zem matētām virsmām, kas vēl jo vairāk samazina gaismu uz matētiem reflektoriem un optikas.
• Lai iegūtu balto gaismu, zilās gaismas diodes pārklāj ar luminoforu materiālu slāni (fosfors), kas arī mazina energoefektivitāti. Jāpiebilst, ka šie faktori vienlaicīgi pastāv arī citās gaismas tehnoloģijās, tāpēc gaismas diožu gaisma realitātē tāpat ir viena no efektīvākām tehnoloģijām. Jāpiebilst, ka šobrīd ne visās sfērās gaismas diožu lampas ir atzītas par efektivitātes karaļiem, bet raugoties uz tehnoloģiju attīstību, var droši tās salīdzināt ar prinčiem, kas drīz vien tiks pie troņa.

Jebkura gaismas tehnoloģija var kaitēt veselībai. Lai izvairītos no kaitējuma, jāizvēlas pareizs izstarotais, redzamais spektrs un elektomagnētisko viļņu intensitāte. Mūsu acis nejutīsies komfortabli: ja gaisma būs pārāk spilgta vai nepietiekama; ja gaisma žilbinās; kā arī ja tai būs zema gaismas raidīšanas spēja vai zema frekvence. Šos fizioloģiski kaitīgos faktorus rada nepareizs pielietojums vai/un zema produkta kvalitāte, nevis gaismas avots.

Diodes patiesi varētu kalpot 100 000 stundas (50 gadus lietojot tās 5 stundas dienā), tās varētu pārdzīvot pat savu saimnieku, bet vai tās izstaros lietderīgu gaismu? Nē. Profesionāļi un godīgi ražotāji atzīst, ka dēļ barošanas bloka un gaismas diožu moduļa degradācijas, gaismas diožu gaismekļa derīguma termiņš ir ierobežots.

Pirmkārt, lai arī gaismas diožu avoti kalpo ilgāk, nekā gāzizlādes un luminiscentās lampas, taču barošanas bloka kalpošanas laiks arī diožu lampām ir tāds pats, kā citās tehnoloģijās. Otrkārt, gaismas diožu moduļa degradācija ar laiku samazinās gaismas daudzumu, ko izstaro avots – katra matērija enerģijas ietekmē degradējas. Nav svarīgi, vai tas ir tradicionāls gaismas avots, vai diožu. Diožu gaismas avotiem degradācija notiks lēnāk.

Runājot par derīguma termiņu, būtu jāsaka, ka labs gaismas diožu gaismeklis kalpos, teiksim, 50 000 stundas, lai sasniegtu 70% no savas sākotnējās gaismas plūsmas (t.i. kļūs par 30% blāvāks) un tā darbības laikā būs nepieciešams periodiski mainīt barošanas blokus.